|
|
Pavasarīgās noskaņās marta pēdējā dienā Rīgas Raiņa vidusskolā notika tradicionālais dzejas konkurss jauniešiem ar dzirdes traucējumiem.
Pasākums bija sirsnīgs un prieka pilns ne tikai tāpēc, ka tika atzīmēta konkursa divdesmitā gadadiena, bet galvenokārt tādēļ, ka beidzot bija iespēja iznākt no saviem “burbuļiem”, satikties un brīvi komunicēt ar vienaudžiem, kas ir īpaši svarīgi bērniem un jauniešiem ar dzirdes traucējumiem.
Aizvadīto gadu laikā, konkurss no vienas skolas ārpusstundu aktivitātes kļuvis par pasākumu, kurā piedalās ne tikai skolēni ar dzirdes traucējumiem no Rīgas Raiņa vidusskolas, Rīgas Ēbelmuižas pamatskolas un Valmieras Gaujas krasta vidusskolas – Attīstības centra, bet arī Rīgas Raiņa vidusskolas jaunieši, kuri izglītības programmas ietvaros apgūst latviešu zīmju valodu.
Pirmo reizi Raiņa skolā dzejas konkurss notika 2003.gadā, pateicoties Raiņa skolas skolotājas Ineses Immures iniciatīvai un tā laika skolēnu, arī Ivara Kalniņa entuziasmam. Šajos 20 gados dzejas konkurss ir noticis dažādās formās, to ar savu klātbūtni pagodinājuši gan rakstnieki un dzejnieki, gan aktieri un populāri mūziķi, bet nemainīga ir palikusi konkursa ideja: parādīt, ka zīmju valoda dod iespēju izteikt domas un emocijas spilgtā un neatkārtojamā veidā.
Šogad konkursa tēma bija mīlestība, kas noteica arī visu konkursa atmosfēru. Dalībniekus iedrošināja gan skolas absolvents, iepriekšējo gadu konkursa laureāts Paulis Kalniņš, gan Raiņa vidusskolas sākumskolas ansamblis, kuriem šī bija pirmā publiskā uzstāšanās, saņemot sirsnīgus skatītāju aplausus.
Konkursa gaitā viens pēc otra žūrijai savu prasmi demonstrēja konkursa dalībnieki. Jaunieši savos priekšnesumos bija iekļāvuši gan skatuves runas un teātra, gan melodeklamācijas un pantomīmas elementus. Uzstāšanos ar emocionālu un sirsnīgu kompozīciju noslēdza Valmieras skolēni.
Žūrijas komisijā šogad darbojās zīmju valodas pasniedzējas Laura Zeltiņa un Agnese Vucina, bērnu un jauniešu izrāžu režisors Jānis Znotiņš un Raiņa skolas absolvents Paulis Kalniņš.
Par inovatīvas idejas iedzīvināšanu un uzturēšanu Rīgas Raiņa vidusskolas direktora Pateicības rakstu saņēma SIA “LNS Surdotehniskās palīdzības centrs” valdes priekšsēdētāja Inese Immure un LNS valdes priekšsēdētāja vietnieks Ivars Kalniņš.
Par ieguldīto darbu un skolēnu sagatavošanu tika sveiktas skolotājas Renāte Stumberga, Madara Bergstrēma, Jana Ļisova, Justīne Smuļkēviča un Līga Grāpēna, kā arī projekta vadītāja Aija Kārkliņa.
Pēc konkursa Baltijas Bērnu fonds dalībniekiem un skolotājiem dāvināja jubilejas kliņģeri.
20. nedzirdīgo jauniešu dzejas konkursa Simtreizējais viss ir pirmoreiz – Veltījums mīlestībai rezultāti:
I vieta – Amanda Intsone, Rīgas Ēbelmuižas pamatskola
II vieta – Dinija Kraze, Romans Bušmenkovs, Emīls Nikolajevs, Rīgas Ēbelmuižas pamatskola
III vieta – Alise Grase, Rīgas Raiņa vidusskola
Skatītāju simpātija – Adīna Aznagulova, Rīgas Raiņa vidusskola
Rīgas Raiņa vidusskola 2022./2023. mācību gadā aicina mācīties dažādās izglītības programmās no 1. līdz 12. klasei!
Pamatizglītības posmā piedāvājam iekļaujošu vidi skolēniem ar dažādām mācību vajadzībām, tajā skaitā mācīšanās traucējumiem. Visiem skolēniem pieejama skolas atbalsta personāla: psihologa, speciālā pedagoga, logopēda, sociālā pedagoga, pedagoga palīga un surdotulka palīdzība.
Vidējās izglītības posmā skolēni varēs padziļināti apgūt dažādas humanitāras ievirzes mācību jomas: valodas, vēsturi un sociālās zinības, kultūru un mākslu. Valodu jomā, papildus latviešu un angļu valodai, kā vienīgā skola Latvijā piedāvājam apgūt latviešu zīmju valodu.
- 10. klasē aicinām jauniešus, kuri dažādu iemeslu dēļ nepieteicās apvienotajam iestājpārbaudījumam skolēnu uzņemšanai Rīgas vidusskolu un ģimnāziju 10. klasēs.
- 11. un 12. klasē brīvās vietas piedāvājam pretendentiem, kuri dažādu iemeslu dēļ maina izglītības iestādi, nodrošinot iespēju pēc individuāla plāna apgūt mācību saturu, kas nav bijis iekļauts izglītības programmā iepriekšējā mācību iestādē.
Speciālās izglītības programmā aicinām mācīties skolēnus ar dzirdes traucējumiem, nodrošinot surdotulka atbalstu katrā mācību stundā.
Strādājošiem jauniešiem, skolēniem pēc ilgāka mācību pārtraukuma, sportistiem, jaunajām māmiņām un citiem interesentiem, kuriem nepieciešams individuāls atbalsts vai tālmācības elementu izmantošana, piedāvājam mācības neklātienes izglītības programmās gan pamatizglītības, gan vidējās izglītības pakāpē.
Skola piedāvā mācību stundās apgūtās zināšanas un prasmes papildināt daudzveidīgās interešu izglītības programmās, projektos un ārpusstundu pasākumos, iegūt starptautisku pieredzi ERASMUS+ projektu aktivitātēs.
Mācības tiks organizētas divās ēkās: Kr. Barona ielā 71 un Avotu ielā 44.
Dokumentu pieņemšana mācībām Rīgas Raiņa vidusskolā:
Iestājoties jāuzrāda personu apliecinošs dokuments un iepriekšējo izglītību apstiprinošo dokumentu orģināli.
Nepilngadīgajiem pretendentiem jāierodas kopā ar vecākiem vai likumīgajiem pārstāvjiem.
Ja rodas jautājumi, droši rakstiet rrainavsk@riga.lv
Finanšu ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija un VAS Latvijas Loto kopā jau ceturto gadu īsteno unikālu projektu – stipendiju atbalsta programmu ikvienas Latvijas vidējās izglītības iestādes izvēlētam vienam absolventam. Šogad Rīgas Raiņa vidusskolā šo stipendiju ieguva 12.N klases skolniece Emīlija Balode.
Emīlija Balode 2018. gada septembrī uzsāka mācības Rīgas Raiņa vidusskolas 10. klasē speciālās vispārējās vidējās izglītības programmā izglītojamajiem ar dzirdes traucējumiem. Emīlijas izvēle mācīties mūsu skolā nebija nejauša, jo jau mācoties Ēbelmuižas pamatskolā, meitene aktīvi iekļāvās Rīgas Raiņa vidusskolas integratīvajā grupā ALIAS (Citādi), kurā, kopīgi darbojoties, dzirdīgi un nedzirdīgi jaunieši pedagogu vadībā veido netradicionālas mūzikas un dzejas interpretācijas, kurās vienotā priekšnesumā savijušies mūzikas, melodeklamācijas (dziesmu teksta interpetācija zīmju valodā), teātra un pantomīmas elementi. Grupas ALIAS sastāvā Emīlija pārstāvējusi Rīgas Raiņa vidusskolu labdarības koncertos, integratīvos projektos un starptautiskos sarīkojumos gan Latvijā, gan ārpus tās robežām – Londonā (Apvienotā Karaliste) un Vašingtonā (ASV), demonstrējot iekļaujošās izglītības sasniegumus Latvijā. Viesojoties Amerikas Savienotajās valstīs 2018.gadā, Emīlijai kopā ar citiem jauniešiem bija iespēja iepazīties ar studiju iespējām Gallaudetas universitātē, kurā augstāko izglītību iegūst cilvēki ar dzirdes traucējumiem, kas nostiprināja mācību motivāciju un veicināja apzinātu karjeras izvēli.
Emīlija Balode aktīvi iekļāvusies Latvijas Nedzirdīgo savienības Jauniešu centra valdē, organizējot un realizējot dažādas aktivitātes Erasmus+ un citos projektos, uzskatāmi pierādot, ka dzirdes traucējumi nav šķērslis sabiedriskajai darbībai. Jauniete ne tikai iesaistās sabiedriskajās un mākslinieciskajās aktivitātēs, bet arī ir veiksmīga sportiste. 2019.gadā Emīlija piedalījās gan 49. Baltijas valstu nedzirdīgo skolēnu spartakiādē Rīgā, gan J. Sikorska piemiņas sacensībās peldēšanā Poznaņā (Polija), iegūstot zelta, sudraba un bronzas medaļas.
Tomēr Emīlijas dzīves galvenā daļa tiek atvēlēta modes pasaulei. Emīlija mācījusies modeļu skolā “Natalie”, kur tika atzinīgi novērtētas viņas spējas nepiespiesti uzvesties kameras priekšā un brīvi iejusties nepieciešamajā tēlā. Jau kopš pusaudzes gadiem Emīlijai ir savs modes blogs, kuram seko cilvēki ar dzirdes traucējumiem no visas pasaules un, kurā Emīlija sniedz cilvēkiem padomus par apģērbu modelēšanu un pārveidošanu, dekoratīvās kosmētikas lietošanu un frizūru veidošanu mājas apstākļos. Radošā un atraktīvā jauniete ne tikai sniedz ieteikumus modes un stila jautājumos, bet arī ar panākumiem piedalās dažādos konkursos un skatēs: “Miss & Mister Deaf International 2019” Krievijā un Itālijā, bet 2020. gadā konkursā “World Deaf Woman” ieguva 2. vietu un konkursā “Top Model Deaf Woman” ieguva 1. vietu. Kopš 2021. gada februāra Emīlija strādā konkursa “World Deaf Model” žūrijā.
Emīlija Balode veiksmīgi apvieno aktīvu sabiedrisko un radošo darbošanos ar mācībām, ar ieinteresētību un atbildību apgūstot gan humanitāros, gan eksaktos mācību priekšmetus. Emīlija ir paraugs un atbalsts savam jaunākajam brālim, kā arī iedvesmas avots klases un skolas biedriem un visiem jauniešiem ar dzirdes traucējumiem.
„Zīmju valoda kā mākslinieciskās izpausmes līdzeklis un iekļaušanas instruments”
Projekts finansēts Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.
Projektu īsteno Rīgas Raiņa vidusskola,
Rīkojums Nr. Nr. DIKS-21-154-rs, no 25.02.2021.
Projektu realizē Rīgas Raiņa vidusskola.
Projekta realizācijas laiks 1.03.2021. līdz 31.05.2021.
Projekta vispārīgais mērķis:
Mazināt sociālās atstumtības risku jauniešiem ar dzirdes traucējumiem, sekmējot viņu integrāciju izglītībā un iekļaušanos sabiedrībā, stiprinot nedzirdīgo un dzirdīgo jauniešu savstarpējo sapratni un sadarbību, nostiprināt latviešu zīmju valodas lietojumu izglītības procesā un plašākā sabiedrībā
Projekta specifiskie mērķi:
- Pilnveidot un attīstīt esošās iestrādnes, lai izglītības procesu skolā tuvinātu iekļaujošas izglītības kritērijiem, veicinot iekļaušanu un iekļaušanos, mazinot stereotipus un aizspriedumus;
- Sekmēt neformālās izglītības pieejamību attālināto mācību kontekstā psiholoģiskā diskomforta pakļautajiem jauniešiem, tajā skaitā ar dzirdes traucējumiem;
- Paaugstināt pedagogu profesionālo kompetenci, veicināt pedagogu profesionālo izaugsmi un kapacitāti;
- Pilnveidot jauniešu ar dzirdes traucējumiem komunikācijas, saskarsmes un sadarbības prasmes, tādējādi veicinot viņu iekļaušanos sabiedrībā;
- Pilnveidot un uzlabot skolēnu zīmju valodas prasmes, veicinot komunikāciju un sadarbību;
- Rosināt skolēnus jēgpilnai un atbildīgai karjeras izvēlei;
- Popularizēt latviešu zīmju valodu un nedzirdīgo kultūru;
- Jēgpilna digitālo tehnoloģiju izmantošana un digitālās kompetences pilnveide.
Projekta rezultātā pilnveidota izpratne par atšķirīgo, paplašināta
integrācijas jēdziena izpratne un popularizēta iekļaujošās izglītības ideja, zīmju valoda un nedzirdīgo kultūra.
Ir cerība, ka nākotnē projektā iesaistītie jaunieši veicinās komunikāciju un uzlabos informācijas pieejamību cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem, būs darba devēji, kas piedāvās darba vietas cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, toleranti vecāki, kas atbalstīs savu bērnu izglītošanos un komunikāciju ar “citādajiem” vienaudžiem visplašākajā nozīmē.
|
|
